ļēpot
ļēpot -oju, -o, -o, pag. -oju, arī
ļepot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
1.Neveiklā, gāzelīga gaitā, arī palēcieniem iet, skriet (par dzīvniekiem).
PiemēriTēvs paskrējās nost, un kucēns ļepoja tam pakaļ..
- Tēvs paskrējās nost, un kucēns ļepoja tam pakaļ..
- ..kas tad tiem [zaķēniem] - ļepo tik taisni uz kāpostiem!
1.1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet, skriet (par cilvēku).
Piemēri..Dzintarnieks ļepoja pa ielu. Kūstošais, ūdeņainais sniegs šļakstēja zem zābakiem.
- ..Dzintarnieks ļepoja pa ielu. Kūstošais, ūdeņainais sniegs šļakstēja zem zābakiem.
2.parasti 3. pers. Krist lielām pārslām (par sniegu).
Avoti: 5. sējums