rietumi
rietumi -u, v.; tikai dsk.
1.Viena no četrām debespusēm, apvāršņa daļa, kur riet saule. Teritorija, kas atrodas šajā debespusē, virzienā.
PiemēriRietumu vējš.
- Rietumu vējš.
- Mājas rietumu puse.
- Diena tad [vasaras vidū] ir visgarākā: rietumos vēl atmirdz saulrieta kvēle, bet austrumi jau tērpjas rītausmas zaļganajā nokrēslā.
- Mēs apbraucam garās Tamāras salas rietumu krastu, un skatienam cita pēc citas atklājas šīs reizē noslēpumainās un teiksmainās [arhipelāga] salas.
- Pretim brauca daudzi sveši kuģi, lieli un mazi, vēl vairāk Alups tos redzēja Ķīles kanālā un viņā pusē, aiz Elbas grīvas, kur sākās tāljūras ceļi uz ziemeļiem un rietumiem.
Stabili vārdu savienojumiRietumu garums.
- Rietumu garums — Ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz rietumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
2.Teritorija, kas atrodas saules rieta pusē, virzienā.
PiemēriValsts rietumi.
- Valsts rietumi.
2.1.Zemes, kas atrodas šajā teritorijā (parasti Rietumeiropā).
PiemēriDivdesmitā gadsimta mūzikas modernistisko strāvojumu jūklī A. Honegera mūzika iezīmējās ar dziļu ētisku saturu, viņš bija viens no lielajiem humānistiem rietumu skaņu mākslā.
- Divdesmitā gadsimta mūzikas modernistisko strāvojumu jūklī A. Honegera mūzika iezīmējās ar dziļu ētisku saturu, viņš bija viens no lielajiem humānistiem rietumu skaņu mākslā.
Avoti: 6-2. sējums