iegātnis
iegātnis -ņa, v.; vēst.
Vīrietis (parasti bez nekustama īpašuma), kas apprec lauku māju mantinieci vai īpašnieci un parasti kļūst par saimniekotāju šais mājās.
PiemēriMeitu no mājas dot laukā Silmežu pārim nebija pa prātam, tātad atlikās tik viens ceļš - ņemt iegātni.
- Meitu no mājas dot laukā Silmežu pārim nebija pa prātam, tātad atlikās tik viens ceļš - ņemt iegātni.
- Jaunāko dēlu lūkoja aizlaist iegātņos, aizprecināt cita gruntnieka atraitnei vai vienīgai meitai un māju īpašniecei..
- «Baltiņ jaunkundze muižas Edgaru laikam ņems iegātņos.»
- Zemnieku jaunieši, kas nemantoja tēva mājas, nereti aizgāja par iegātņiem. Iegātņu stāvoklis, it īpaši tajās ģimenēs, kur māju likumīgais saimnieks bija sievas tēvs vai sievas bērni no pirmās laulības, bija beztiesīgs.
Avoti: 3. sējums