maita
maita -as, s.
1.Bojā gājis dzīvnieks.
PiemēriHiēnas ir maitu ēdājas, bet tās neatsakās «uzkost» arī tikko piedzimušos, vārgos antilopju mazuļus vai naktī uzbrukt guļošam cilvēkam.
Stabili vārdu savienojumiMaitas gabals. Maitas putns. Maitu lija.
1.1.arī v. (v. dat. maitām); pārn.; vienk. Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks.
Piemēri..[saimnieks] bij liels maita, skapītī allaž turēja spirtu.., pats nedzēra nemaz, bet atrada sevišķu patiku labākos paziņas pacienāt tā, ka dažs rāpus gāja uz mājām.
Avoti: 5. sējums