Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nodipināt
nodipināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; intrans.
1.Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
PiemēriBērns nodipina pa kāpnēm pagalmā.
1.1.trans.
PiemēriBērns nodipināja dažus soļus.
Avoti: 5. sējums