meitene
meitene -es, dsk. gen, -ņu, s.
1.Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
PiemēriČakla meitene.
- Čakla meitene.
- ..kreisajā krastā stāvēja bariņš ogotāju - dūšīga sieva ar trim meitenēm, vecumā no desmit līdz četrpadsmit gadiem.
- Ieviņu sūtīt pie saimniekiem ganos Līzei bija žēl, meitene arvien vēl no svešiem baidījās.
- Pār kalnu lopi steidzas uz kūtīm, tiem nopakaļ iet ganu meitene..
Stabili vārdu savienojumiGanu meitene. Meiteņu skola.
- Ganu meitene novec. — Ganumeita.
- Meiteņu skola — Skola, kurā mācās tikai meitenes.
2.Jauniete.
PiemēriEdīte bija jauna meitene, Līvijas gados, mundru gaitu un vēl bērnišķīgu seju.
- Edīte bija jauna meitene, Līvijas gados, mundru gaitu un vēl bērnišķīgu seju.
- Minna ir gaiša un kaunīga meitene - viņa tikai otru vasaru pie saimniekiem esot.
2.1.parasti savienojumā ar pieder. vietn. Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
Piemēri..Tiju Galotni visvairāk interesēja tas, vai Alvils Dzeguze atnāks viens vai kopā ar savu meiteni..
- ..Tiju Galotni visvairāk interesēja tas, vai Alvils Dzeguze atnāks viens vai kopā ar savu meiteni..
- Katram puisim bija vai nu sieva, vai sava meitene, katrs domāja par viņām, dalījās uzskatos, kopā pasapņoja.
- Kapteinim ir meitene, kura viņu gaida mājās..
Avoti: 5. sējums