kūma
kūma ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.novec. Viens no krustvecākiem (1). Krusttēvs (1), krustmāte1.
PiemēriKristību ieražās sevišķa loma bija kūmām, kristību dziesmas tāpēc lielā mērā arī ir kūmu dziesmas.
- Kristību ieražās sevišķa loma bija kūmām, kristību dziesmas tāpēc lielā mērā arī ir kūmu dziesmas.
- Ceturtais: Bet kur tā ņēma tādu šķidrautu? Otrais: Teic, kāda dieve ielikusi viņai To šūpulī kā kūmu dāvanu.
- pārn. Ko viņš Edei bija devis par tās mīlestību? Bēdas viņš pieveda viņu dzīvei kūmās jau kāzu vakarā, un viņam pietrūka spēka tās atgaiņāt tālākajās dienās un gados.
- pārn. «Kas par muļķīgām iedomām!» viņš tūdaļ sevi norāja. Kam tīšu prātu bojāt sev omu, zīlējot nākamību, piesaukt kūmās nedienas?
- ..Jānis Peitāns gājis par krusttēvu ne vien cittautības tirgoņu un muitnieku aprindās, bet arī Krišjāņa Valdemāra rosināto latviešu tautības loču un stūrmaņu bērniem stāvējis kūmās..
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (retāk būt) kūmās.
- Stāvēt (retāk būt) kūmās — Būt par kūmu (parasti kristībās).
- Stāvēt (retāk būt) kūmās idioma — Veicināt (kā) rašanos un pastāvēšanu. Būt par cēloni tam, ka (kas) rodas un pastāv.
2.Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
PiemēriCiema padomē valda dzīva rosība - šodien te notiek vārda došanas svinības. ..Pret vakaru viesi atvadījās, palika tikai kūmas un tālīnākie ciemiņi.
- Ciema padomē valda dzīva rosība - šodien te notiek vārda došanas svinības. ..Pret vakaru viesi atvadījās, palika tikai kūmas un tālīnākie ciemiņi.
- Aicinājums kūmām - nekad neliegt palīdzīgu roku grūtākajos dzīves brīžos. Svinīgās ceremonijas beigās tēvs saņem meitas dzimšanas apliecību..
- Uz skatuves bērnus gaidīja daudz pārsteigumu, bet kūmās - godpilns pienākums pašūpot mazuļus Šūpolēs..
Avoti: 4. sējums