izlēkšot
izlēkšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Lēkšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriZirgs izlēkšo no pļavas.
1.1.Lēkšiem izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriZirgi izlēkšojuši caur mežu.
1.2.trans.; pārn. Ātri iziet, izskriet.
Piemēri..citiem absolventiem.. bija jāapskrien visi skolas stāvi, krustu šķērsu jāizlēkšo visa skolas teritorija, lai atvadītos.
Avoti: 3. sējums