Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
krietnums
krietnums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → krietns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTēvs.. sacīja, ka dzīvē galvenais esot cilvēks pats, viņa krietnums un tikums, bet ne viņa manta..
Avoti: 4. sējums