krietnums
krietnums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → krietns1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTēvs.. sacīja, ka dzīvē galvenais esot cilvēks pats, viņa krietnums un tikums, bet ne viņa manta..
- Tēvs.. sacīja, ka dzīvē galvenais esot cilvēks pats, viņa krietnums un tikums, bet ne viņa manta..
- ..darba cilvēka morālās vērtības, darba un pašapziņas, godīguma un krietnuma cildinājums viņa [rakstnieka] daiļradē neapšaubāmi pasvītro paļāvību uz tiem milzīgajiem radošajiem spēkiem, kas mīt darbaļaužu masās..
Avoti: 4. sējums