puika
puika -as, v.
1.Zēns.
PiemēriAnna sēd uz zema soliņa un tur klēpī mazo Eidiņu. Tas ir saimnieces divus gadus vecais dēlēns. Puika negrib klēpī sēdēt, ķepurojas ar rokām un kājām..
- Anna sēd uz zema soliņa un tur klēpī mazo Eidiņu. Tas ir saimnieces divus gadus vecais dēlēns. Puika negrib klēpī sēdēt, ķepurojas ar rokām un kājām..
- Skolotājs ar cienību noraudzījās četrpadsmit gadu vecajā puikā. No tāda varēja izaugt lietaskoks.
- Puikas gados viņš bieži bija lasījis, ka jūrnieki, pārbraukdami no tālām pusēm, atved tuviniekiem dāvanas.
- sal. Maruta iesvilpās caur zobiem kā puika.
- ..kāds gāja ārā, un es instinktīvi izgāju viņam nopakaļus. Dzirdēju tikai vēl dažas piezīmes par skolas puiku.
- Jūrnieki izklīduši kur kurais, tikai mazais kuģa puika ņēmās slaucīt kuģa klāju.
- ..zēns [Rūtiņš] beidzot sāka iet fabrikā par izsūtāmo puiku.. Rūtiņām bija jāslauka grīda, jāskrien meistaram pēc papirosiem, šis tas jāatnes, jāpadod, jānotīra.
- ..Pakalniete.. lika ganu puikam uzrāpties jumta čukurā un vērot, kad atgriezīsies kāzinieki no baznīcas.
- Andriksons silu pazina ļoti labi. Puikā būdams, viņš ogu laikā gandrīz ik svētdienas uz to bij atnācis.
Stabili vārdu savienojumiGanu puika. Ielas puika. Izsūtāmais puika.
- Ganu puika novec. — Ganuzēns.
- Ielas puika — Pusaudzis vai jaunietis, kura uzvedība neatbilst sabiedriskās dzīves normām. Piedauzīgs, vulgārs pusaudzis vai jaunietis.
- Izsūtāmais puika neakt. — Izsūtāmais (2).
- Kuģa puika — Kuģapuika. Junga.
- Piena puika idioma — sar.; niev. Pienapuika.
- Puikā būdams — Zēna, pusaudža gados.
- Skolas puika — Skolnieks.
1.1.sar. Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
Piemēri..Zirnis laikam apdomājās, ka naktī bijis pārāk laipns pret jaunajiem, tāpēc bargā balsī klaigāja: «..Pludiņus nesasitiet!... Atsūtīti tādi puikas...»
- ..Zirnis laikam apdomājās, ka naktī bijis pārāk laipns pret jaunajiem, tāpēc bargā balsī klaigāja: «..Pludiņus nesasitiet!... Atsūtīti tādi puikas...»
- Edvarts: Nav gan no viņa [Noliņa] kā strādnieka ne velna. - Ieva: .. ko nu jau no tāda puikas gribi!
1.2.savienojumā ar apzīmētāju; sar. Kādā cilvēku grupā labi iekļāvies, ieredzēts vīrietis.
PiemēriDarbā ar mani bija apmierināti, smiedamies turēju vecajiem līdzi un ātri vien kļuvu savs puika.
- Darbā ar mani bija apmierināti, smiedamies turēju vecajiem līdzi un ātri vien kļuvu savs puika.
- «Priecājos, ka tu no mūsu puikām apbalvots ar visaugstāko, ceru, ka nekļūsi lepns..»
- Reinis mehanizatoriem un kolhoza vadībai ir īsts puika, tādēļ, ka uz viņu var paļauties..
- «Valentīn, vecais puika! Tiešām tu!» Viņi apskāvās..
Avoti: 6-2. sējums