Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
veģetārietis
veģetārietis -ša, v.
veģetāriete -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Cilvēks, kas uzturā lieto galvenokārt augu produktus. Veģetārisma piekritējs.
PiemēriTīrie veģetārieši savā uzturā lieto tikai augu valsts produktus. Šādi līdz galam izturētie veģetārieši ir sastopami ļoti reti; biežāk ir tā sauktie jauktie veģetārieši, kas lieto arī piena produktus, olas, dažreiz zivis.
1.1.pārn. Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
PiemēriŠie rāmie, miermīlīgie mūža mežu spēkoņi [gorillas] bija veģetārieši un barojās lielāko tiesu ar rūgtiem augiem - madarām, dillēm, usnēm, nātrēm..
Avoti: 8. sējums