blāzma
blāzma -as, s.
1.Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
PiemēriVakara blāzma.
2.Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
PiemēriBraucēji klusi skatās drausmīgajā spīdumā, kas liekas velkamies tuvāk. Visa debess puse kvēlo ugunsgrēka blāzmā.
Avoti: 2. sējums