Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blāvēt
blāvēt parasti 3. pers., blāv, pag. blāvēja; intrans.
Blāvot.
PiemēriLēni no miglas nirst rūpnīcu dūmeņi un ēku platie stāvi, bet ielu spuldzes blāv un dziest kā pēdējās nakts zvaigznes.
Avoti: 2. sējums