blāzma
blāzma -as, s.
1.Gaišums pie apvāršņa (kas rodas, saulei, arī mēnesim lecot vai rietot).
PiemēriVakara blāzma.
- Vakara blāzma.
- Rieta blāzma.
- Austrumu pusē jau plētās rīta blāzma..
- ..vasaras nakts nedziestošā blāzma no bāli zaļganas jau vērtās iesārta.
- Saulrietā debesis apņēma sarkana blāzma, kas kā asiņaina kvēle dega pār pilsētu un pamazām dzisa.
2.Gaismas atspīdums (piemēram, no zibens, ugunsgrēka).
PiemēriBraucēji klusi skatās drausmīgajā spīdumā, kas liekas velkamies tuvāk. Visa debess puse kvēlo ugunsgrēka blāzmā.
- Braucēji klusi skatās drausmīgajā spīdumā, kas liekas velkamies tuvāk. Visa debess puse kvēlo ugunsgrēka blāzmā.
- ..viņas.. redzēja ugunskura blāzmu aiz apšu rindas.
- Apgaismotā iela pa logu meta blāzmu arī istabā.
- pārn. ..Bet tavā sejā laimes blāzma maiga..
Avoti: 2. sējums