Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blāzmains
blāzmains -ais; s. -a, -ā
blāzmaini apst.
1.Blāzmas apgaismots.
PiemēriArī diena raisīt raisīja prieku. Debesis pletās dzidras un blāzmainas..
1.1.pareti Tāds (laika posms), kad ir blāzma.
PiemēriBlāzmains rīts.
Avoti: 2. sējums