blāvs
blāvs -ais; s. -a, -ā
blāvi apst.
1.Tāds, kas dod vāju, niecīgu apgaismojumu (par gaismas avotu). Vājš (par gaismu).
PiemēriBlāva spuldze.
- Blāva spuldze.
- ..gāzes liesmiņas lukturos dega mierīgi, bet blāvi, it kā miglainās melnās debess apmāktas.
- ..blāvajā mēness gaismā no durvīm uz manu pusi kūņojās kaut kas garš un balts.
- Eju pa gaiteni, un blāvi nespodrā dienas gaismā viss liekas savādi svešs un pārvērties.
2.Tāds, kas nav caurspīdīgs, dzidrs.
PiemēriBlāva stikla vāze.
- Blāva stikla vāze.
- ..aiz blāvās, putekļu klātās rūts pazibēja smaidīga meitenes seja.
- Ātri satumst, un ezera tāles aizsedz tumsas un lietus aizkars. Tikai nelielā lokā ap laivām var saskatīt blāvo, svina pelēko ūdeni.
- Ar slidas šķautni graizīdams blāvo ledu, Valdis brīdi pastāvēja..
3.Tāds, kam nav mirdzuma, spīduma. Nespodrs.
PiemēriEs.. ieskatos Harijam acīs. Bet šodien tās ir.. blāvas..
- Es.. ieskatos Harijam acīs. Bet šodien tās ir.. blāvas..
- Tie [miglāji] šķiet it kā atrauti no Putnu Ceļa blāvās joslas.
- ..sejā tam bija sastingusi tāda izteiksme, it kā viņš brīnītos par kaut ko, bet acis raudzījās biedros nespodri un blāvi.
3.1.Gaiss, bālgans (par priekšmetiem, kas saskatāmi tumsā).
PiemēriPuķes vasaras nakts krēslā plaiksnījās blāviem, baltiem, sarkaniem, ziliem un dzelteniem plankumiem.
- Puķes vasaras nakts krēslā plaiksnījās blāviem, baltiem, sarkaniem, ziliem un dzelteniem plankumiem.
Avoti: 2. sējums