Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blāvoties
blāvoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.; pareti
Blāvot.
PiemēriBlakus apdrupinātajām klintīm blāvojās sarkanas māla bedres.
Avoti: 2. sējums