Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
blaukšķis
blaukšķis -ķa, v.
Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
PiemēriAr blaukšķi nokrīt grāmata.
Avoti: 2. sējums