blaukšķēt
blaukšķēt parasti 3. pers., blaukšķ, pag. blaukšķēja
blaukšēt parasti 3. pers., blaukš, pag. blaukšēja; intrans.; retāk
1.Radīt īslaicīgu, dobju troksni (piemēram, par to, kas krīt, atsitas). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriBlaukšķēdamas aizkrita durvis.
- Blaukšķēdamas aizkrita durvis.
- Ārā blaukš.
- Aiz loga blaukšēja.
- ..[spēļu] kārtis sparīgi blaukš uz galda..
- Viņš iet, ka blaukš vien.
2.sar. Radīt dobju šāviena troksni (par šaujamieroci). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLielgabali blaukšķ.
- Lielgabali blaukšķ.
Avoti: 2. sējums