Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
rieteklis
rieteklis -ļa, v.; poēt.
Vakarzvaigzne.
PiemēriMēness, pusē pieaudzis, laida savu gaismu caur mākoņiem kā caur miglas tīklu. Arī dažas retas zvaigznītes, to starpā rieteklis, iededzās kā liesmiņas aiz klīstošiem padebešiem.
  • Mēness, pusē pieaudzis, laida savu gaismu caur mākoņiem kā caur miglas tīklu. Arī dažas retas zvaigznītes, to starpā rieteklis, iededzās kā liesmiņas aiz klīstošiem padebešiem.
  • Rieteklim prasu - kur biji, kur zudi? Auseklis atbild un sidrabots lec..
Avoti: 6-2. sējums