dzīvesbiedrs
dzīvesbiedrs -a, vokatīvs dzīvesbiedri, v.
1.Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu. Vīrs.
PiemēriViņš ir mīlošs dzīvesbiedrs sievai..
2.tikai dsk. Precēts pāris — vīrs un sieva.
PiemēriIlgstošu turneju dēļ abi dzīvesbiedri nav redzējušies vairākus mēnešus.
Avoti: 2. sējums