kavalieris2
kavalieris -ra, v.
1.sar. Pielūdzējs.
PiemēriKāds aiz muguras pēkšņi sasita plaukstas. Tā bija Rūta. «Ak kavalieri, kavalieri, vai tā sagaida sirdsdāmas?»
- Kāds aiz muguras pēkšņi sasita plaukstas. Tā bija Rūta. «Ak kavalieri, kavalieri, vai tā sagaida sirdsdāmas?»
- Nodegušās mājeles iedzīvotājas bijušas vecmeitas.. Satikušas gluži draudzīgi, līdz virtuves strādniecei uzradies kavalieris - kāds meliorators.
2.novec. Pieklājīgs, laipns vīrietis (parasti attieksmē pret sievietēm). Dāmas pavadonis, aizsargātājs.
Piemēri«Kad dāma ir likusi manīt, ka viņu kaut kas ieinteresējis, - kavalieris tūdaļ cenšas to izpildīt.»
- «Kad dāma ir likusi manīt, ka viņu kaut kas ieinteresējis, - kavalieris tūdaļ cenšas to izpildīt.»
- Eberhardīne: ..manai Johannai uz polonēzi ar vēl nav kavaliera...
3.vēst. Bruņinieks, dižciltīgais.
Avoti: 4. sējums