jaunkungs
jaunkungs -a, v.
jaunskungs -a, v.; neakt.
1.Jauns, neprecējies vīrietis.
Piemēri..var dzirdēt, ka abi jaunkungi, barona radinieki un ciemiņi, uzcēlušies trokšņodami mazgājas un ģērbjas.
1.1.Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
Piemēri«Nāciet jūs arī, jaunskungs...» viņa laipni paskatījās Žuburā.
1.2.iron. Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
PiemēriIeraudzījis, ka puišiem rokās darba cimdi, sāka zoboties: «Jaunskungi! Jūra jau nav balles zāle. Ai, ai, ai, ka tik nu nesaplēš rociņas...»
Avoti: 4. sējums