jaunkungs
jaunkungs -a, v.
jaunskungs -a, v.; neakt.
1.Jauns, neprecējies vīrietis.
Piemēri..var dzirdēt, ka abi jaunkungi, barona radinieki un ciemiņi, uzcēlušies trokšņodami mazgājas un ģērbjas.
- ..var dzirdēt, ka abi jaunkungi, barona radinieki un ciemiņi, uzcēlušies trokšņodami mazgājas un ģērbjas.
- Tas bija diezgan švītīgs jaunskungs pelēkā puskažokā ar augstu vilkādas apkakli.
- pārn. ..[kaķis] Minka - šis lepnais jaunkungs, kas par visu vairāk baidījās saslapināt savas baltās kurpes - negāja tuvāk jūrai kā līdz augstajam kāpu valnim.
1.1.Pieklājības forma (uzrunājot jaunu, neprecētu vīrieti vai runājot par viņu).
Piemēri«Nāciet jūs arī, jaunskungs...» viņa laipni paskatījās Žuburā.
- «Nāciet jūs arī, jaunskungs...» viņa laipni paskatījās Žuburā.
1.2.iron. Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm.
PiemēriIeraudzījis, ka puišiem rokās darba cimdi, sāka zoboties: «Jaunskungi! Jūra jau nav balles zāle. Ai, ai, ai, ka tik nu nesaplēš rociņas...»
- Ieraudzījis, ka puišiem rokās darba cimdi, sāka zoboties: «Jaunskungi! Jūra jau nav balles zāle. Ai, ai, ai, ka tik nu nesaplēš rociņas...»
Avoti: 4. sējums