zellis
zellis -ļļa, v.
1.vēst. Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
PiemēriViņš [zemnieku puisis] negrib neko citu, kā tikai mācīties pilsētā amatu. Tā Maidus Lutss nonāk galdnieku cunftes meistara Vitelbaha namā. Ar enerģiju, darba prieku un apdāvinātību māceklis kļūst par zelli.
2.Profesionālā korporācijā iegūta noteikta amata kvalifikācijas pakāpe. Cilvēks, kam ir šāda kvalifikācijas pakāpe.
PiemēriPēc teorētisko un praktisko pārbaužu nokārtošanas māceklis saņem Amatniecības kameras zeļļa diplomu.
3.sar. Puisis, jauns vīrietis.
PiemēriViņa knibinājās ap salātiem un atkal pārlika, ko iesākt ar šo zelli, kas taču gluži nepārprotami bija ieradies meklēt atbalsta pie savas pārtikušās «krustmātes» vai «radinieces».
Stabili vārdu savienojumiVelna (arī vella) zellis.
Avoti: 8. sējums