pans1
pans -a, v.
1.Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu (Polijā, Čehoslovakijā).
PiemēriSestdienas vakars Ar reklāmu gaismām Un vesperu zvaniem. Ar kino ekrāniem laukuma vidū. Ar cienīgām panēm Un cienīgiem paniem.
- Sestdienas vakars Ar reklāmu gaismām Un vesperu zvaniem. Ar kino ekrāniem laukuma vidū. Ar cienīgām panēm Un cienīgiem paniem.
- «Sauc viņu par biedru Juleviču, bet droši vien patiks, ja pagodināsi par panu Juleviču. Cik zinu, viņš cēlies no poļiem.»
2.vēst. Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā).
PiemēriPanu Polijas karaspēks iebruka Padomju Ukrainas teritorijā..
- Panu Polijas karaspēks iebruka Padomju Ukrainas teritorijā..
- Reiz dzīvojis skops un cietsirdīgs pans. Bez žēlastības ņēmis zemniekiem visu nost.
Avoti: 6-1. sējums