Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nenorietošs
nenorietošs -ais; s. -a, -ā
nenorietoši apst.
1.Nol. divd. → norietēt.
2.Tāds, kas pastāv ļoti ilgi, nezūd (piemēram, par psihisku stāvokli, slavu). Arī nevīstošs.
PiemēriNenorietošs daiļrades prieks.
Avoti: 5. sējums