pieskriet
pieskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju; intrans.
1.Skrienot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Piemēri..redzēju tēti pārnākam. Tūlīt pieskrēju viņam klāt.
- ..redzēju tēti pārnākam. Tūlīt pieskrēju viņam klāt.
- «Uzreiz dzirdam, viens pieskrien, parausta durvis un sāk slēgt.»
- pārn. Tikai vējš bija pieskrējis Man labrītu pateikt...
2.sar. Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
Piemēri«Kāda meitene pēc jums taujāja, atstāja ziedus, teicās rīt atkal pieskriet, lai uzzinātu, kā jums klājas.»
- «Kāda meitene pēc jums taujāja, atstāja ziedus, teicās rīt atkal pieskriet, lai uzzinātu, kā jums klājas.»
- «Kad iznāks braukšana uz tavu pusi, pieskriešu.»
3.parasti 3. pers. Strauji pieplūst (parasti ar šķidrumu, gāzi).
PiemēriZem jumta stūra paliktā vanniņa pieskrējusi pilna ar [lietus] ūdeni..
- Zem jumta stūra paliktā vanniņa pieskrējusi pilna ar [lietus] ūdeni..
- ..acis pieskrēja asarām, taču nenoritēja neviena..
Avoti: 6-2. sējums