Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
zefīrs
zefīrs -a, v.
1.Masa, ko iegūst, karsējot saputotu olas baltumu ar agaru, augļu vai ogu sīrupu, garšvielām un aromātiskam vielām. Konditorejas izstrādājums, kas gatavots no šādas masas.
PiemēriZefīru vispirms gan puto, gan vāra..
2.Balts kokvilnas veļas audums no vērptiem, balinātiem diegiem (piemēram, vīriešu kreklu šūšanai).
PiemēriKrekls no zefīra auduma.
3.poēt. Silts, viegls (parasti rietumu) vējš.
Avoti: 8. sējums