zēģelēt
zēģelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; novec.
1.Burāt.
PiemēriNu mēs ejam pa to pašu ceļu, pa kuru vienā no savām ekspedīcijām no Jaunās Pasaules uz Eiropu zēģelēja Kolumba karavelas.
2.parasti 3. pers. Spēcīgi pūst (par vēju).
Piemēri..guļ miegā Melnkrante. Jonatāns nesaprot, kā ciema puiši var gulēt, kad dienvidrietenis zēģelē un putni cīnās ieslīpi pret vēju.
Avoti: 8. sējums