vīrietis
vīrietis -ša, v.
Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
PiemēriJauns vīrietis.
- Jauns vīrietis.
- Vecs vīrietis.
- Precējies vīrietis.
- Glīts vīrietis.
- Pieklājīgs vīrietis.
- Svešs vīrietis.
- Vīriešu modes.
- Vīriešu frizētava.
- Vīriešu kurpes.
- Viens no vissvarīgākajiem rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju sastāvu, ir skaitliskais samērs starp abiem dzimumiem - vīriešiem un sievietēm.
- Ruta: Tu zini, ka man pasaulē ir tikai viens vīrietis un tas ir mans vīrs.
- «Muļķīgi - zēns,» Ģirts domāja. Kas gan viņš par zēnu? Protams, vīrietis vēl nebija, bet zēns jau nu arī vairs ne.
- «Sē, būdā!» dobja vīrieša balss apsauca rējēju.
- Vecais visus vīrieša kārtas cilvēkus dēvēja par kungiem..
- ..pamanīju no Lejkalnes puses kādu nākam. Tāds kā vīrietis, tāda kā sieviete.. Nē, tomēr vīrietis, garš un vieglu soli.
- Līze pārdomāja. Vīrieša galva mājā derēja, tāpat puikām varētu ierādīt vienu otru darbu.
- «Vīrieša roka šai mājai vajadzīga, kaimiņien,» saka arī Kates māte.
- «Nu tad labi,» sieva saka. «Nu man jāķeras pie darba. Tu jau, vīrieša cilvēks, nezini, cik grūti tādu mielastu sarīkot...»
Stabili vārdu savienojumiĶert vīriešus (arī preciniekus, puišus).
- Ķert vīriešus (arī preciniekus, puišus) sar. — 1. Censties apprecēties (par sievieti).2. Censties apprecināt (kādu).
- Vīrieša (arī vīra) cilvēks sar. — Vīrietis.
- Vīrieša (arī vīra) galva — Vīrietis, kas vada, rīko. Arī vīrietis.
- Vīrieša roka — Vīrietis, kas vada, rīko, arī praktiski darbojas. Arī vīrietis.
- Vīriešu dzimte val. — Dzimte, kas sākotnēji saistīta ar priekšstatiem par vīrieti.
Avoti: 8. sējums