vīrišķīgs
vīrišķīgs -ais; s. -a, -ā
vīrišķīgi apst.
1.Saistīts ar vīrieti, tam raksturīgs. Tāds, kam piemīt vīrietim raksturīgas pazīmes.
PiemēriVīrišķīgs augums.
1.1.pārn. Vienkāršs, atturīgs, bez maiguma, graciozitātes (piemēram, par stilu).
PiemēriVīrišķīga piegriezuma kostīms.
2.Drosmīgs, bezbailīgs. Arī tāds, kam ir stingrs, nelokāms raksturs, stingra pārliecība, stingri tikumiskie principi.
PiemēriSenajā Grieķijā radās traģēdija par vīrišķīgo Prometeju, kas nonesis uguni no debesīm cilvēkiem, tā pilnīgi pārvērzdams viņu dzīvi.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriApveltīts ar teicamu dekoratīvās mākslas specifikas izjūtu,.. Ģirts Vilks meklē atbilstošus līdzekļus heroisma, vīrišķīga spēka izteikšanai..
Avoti: 8. sējums