virināties
virināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
1.Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par durvīm, logu).
PiemēriVārtiņi virinās vējā.
1.1.Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
PiemēriUn mēles lēkā. Mutes virinās. Un vārdi skrien..
Stabili vārdu savienojumiMute virinās (arī vārstās).
2.Pārvietoties riņķojot, arī kustēties grozoties.
PiemēriIedzeltenās bērzu lapas ripuļu ripuļiem virinājās no kokiem zemē...
Avoti: 8. sējums