virināt
virināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
PiemēriVirināt pagraba durvis.
Stabili vārdu savienojumiVirināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis.
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
Piemēri..Līču Mārtiņš pa sprediķa laiku atkal bij cieši aizmidzis, tagad no tās niknas zvanīšanas pamodās, izbijies virināja acis..
Stabili vārdu savienojumiVirināt (arī vārstīt) muti.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
PiemēriVējš sāk.. lapas virināt.
Avoti: 8. sējums