Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
virtuozs1
virtuozs -a, v.
virtuoze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
PiemēriVirtuozs [18. gadsimta itāliešu operā] pēc savas iegribas varēja izvēlēties sev uznākšanas āriju - kavatīni..
  • Virtuozs [18. gadsimta itāliešu operā] pēc savas iegribas varēja izvēlēties sev uznākšanas āriju - kavatīni..
  • S. Rihtera [pianista] mākslinieciskajā personībā laimīgi apvienojas varens domājošs intelekts, dziļa, dvēseliska sirsnība un milzīgas virtuoza spējas.
  • Tikai mūsu gadsimtā [baletdejotāji] vīrieši - premjeri pamazām sāka atjaunot savas virtuoza - īsta solista tiesības..
1.1.Cilvēks, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
Piemēri..baudījums, ko sniedza pasaules futbola labākie virtuozi, ar televīzijas starpniecību sasniedza arī visus sporta draugus Latvijā..
  • ..baudījums, ko sniedza pasaules futbola labākie virtuozi, ar televīzijas starpniecību sasniedza arī visus sporta draugus Latvijā..
  • No kalna viņš [slēpotājs] nāca lejā kā zibens šautra... Izskatījās, ka tur brauc pasaules klases virtuozs.
Avoti: 8. sējums