Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skopoties
skopoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
Būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz.
Piemēri..ieņēmumi Puļķim bija lieli, bet skopojās un knapinājās viņš kā pats pēdējais ubags.
  • ..ieņēmumi Puļķim bija lieli, bet skopojās un knapinājās viņš kā pats pēdējais ubags.
  • Pīlādziene pievāca naudu un norūca: «Simtu rubļu jau nu gan varēja atstāt. Pašu cilvēku starpā jau nebūtu jāskopojas, tagad katram sāk kapeika pieaugt pie dvēseles.»
  • Pirmo reizi mūžā naudas viņam pietiek. Viņš nopelna labi.., ģimenei lieki skopoties nevajag.
  • pārn. Kaimiņi un iecirkņa ārsts neskopojās ar labiem padomiem: Jānim vajagot vairāk uzturēties svaigā gaisā.., atturēties no smaga fiziska darba un, galvenais, lietot spēcīgu, taukvielām bagātu uzturu.
  • pārn. ..dažos mūsu zemeslodes rajonos daba stipri skopojas ar saldūdeni..
  • pārn. Zeme sasala, bet debess skopojās un nenoklāja to ar sniega segu kā citos gados.
Avoti: 7-1. sējums