instrukcija
instrukcija -as, s.
1.Vadošs norādījums (kādai rīcībai, darbībai). Priekšraksts.
PiemēriViņš deva pēdējās instrukcijas.
- Viņš deva pēdējās instrukcijas.
- Viņš saņēma sīkas instrukcijas, kas jādara, kādas ziņas jāvāc, ar ko jācenšas iepazīties..
1.1.Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei.
PiemēriŠo mežu izmantošanu noteica īpaša instrukcija, kuras pārkāpējiem draud bargs sods.
- Šo mežu izmantošanu noteica īpaša instrukcija, kuras pārkāpējiem draud bargs sods.
- Bērsons ierīkojās klubkrēslā un pacilāja biezu vēstuli. «Te ir instrukcija par to, kā laboratoriski jāizmeklē donori.»
Avoti: 3. sējums