instruktors
instruktors -a, v.
instruktore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
PiemēriPārgājienos jūs pavadīs pieredzējuši tūrisma instruktori, kas palīdzēs apgūt nepieciešamās tūrisma iemaņas.
- Pārgājienos jūs pavadīs pieredzējuši tūrisma instruktori, kas palīdzēs apgūt nepieciešamās tūrisma iemaņas.
- ..Valerijs dien par lidotāju dažādās karaspēka daļās... Strādādams par instruktoru, Valerijs prasmīgi apmāca savus biedrus.
1.1.Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
2.Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
PiemēriVairākus mēnešus te galvenokārt rīkojās mobilizētie lietuvieši, kuru vidū nebija pat neviena virsnieka. Komandēja daži virsdienesta instruktori.
- Vairākus mēnešus te galvenokārt rīkojās mobilizētie lietuvieši, kuru vidū nebija pat neviena virsnieka. Komandēja daži virsdienesta instruktori.
- Virsnieki un instruktori varēja cerēt uz uzslavu, pat uz paaugstinājumu, jo kazarmu armijas augstākie sasniegumi varēja būt tikai parādes soļošanā.
Avoti: 3. sējums