instruktors
instruktors -a, v.
instruktore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
PiemēriPārgājienos jūs pavadīs pieredzējuši tūrisma instruktori, kas palīdzēs apgūt nepieciešamās tūrisma iemaņas.
1.1.Amatpersona, kas strādā padomju valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās un dod norādījumus darbā sava resora pakļautajiem.
2.Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs buržuāziskās Latvijas un dažās ārzemju armijās.
PiemēriVairākus mēnešus te galvenokārt rīkojās mobilizētie lietuvieši, kuru vidū nebija pat neviena virsnieka. Komandēja daži virsdienesta instruktori.
Avoti: 3. sējums