instrumentācija
instrumentācija -as, s.
1.Skaņdarba iekārtojums instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
PiemēriUzmanīgāk ieklausoties [skaņdarbā], kļūst skaidri šīs mūzikas avoti: tā ir intonatīvi tīri latviska, bet harmoniskajā valodā, faktūrā, instrumentācijā tuva franču impresionismam.
- Uzmanīgāk ieklausoties [skaņdarbā], kļūst skaidri šīs mūzikas avoti: tā ir intonatīvi tīri latviska, bet harmoniskajā valodā, faktūrā, instrumentācijā tuva franču impresionismam.
- ..jaunais komponists ir ļoti apdāvināts, meklē īpatnējus simfoniskus izteiksmes līdzekļus, labi pārvalda instrumentāciju.
2.mūz. Vienam instrumentam (parasti klavierēm) rakstīta skaņdarba pārveidošana instrumentālam sastāvam (piemēram, orķestrim, kameransamblim).
3.parasti vsk.; mūz. Mācība par mūzikas instrumentu tehniskajām un mākslinieciskajām iespējām un to izmantošanu kompozīcijā.
4.literat. Skaņu atlase pantā, kura piešķir tam īpašu skanējumu, rada emocionālu nokrāsu.
PiemēriDzejnieki dažkārt izvēlas vārdus ar tādu skanisko materiālu, kas var kāpināt izteiksmes.. emocionālo ekspresivitāti. Šādu vārdu atlasi sauc par instrumentāciju.
- Dzejnieki dažkārt izvēlas vārdus ar tādu skanisko materiālu, kas var kāpināt izteiksmes.. emocionālo ekspresivitāti. Šādu vārdu atlasi sauc par instrumentāciju.
- Latviešu literatūrzinātnisko terminu sarakstā vajadzēja būt savai vietai arī.. terminiem:.. vārsmas instrumentācija, melodiskums..
Avoti: 3. sējums