aizsākt
aizsākt -sāku, -sāc, -sāk, pag. -sāku; trans.
1.Iesākt (ko).
PiemēriAizsākt rotaļu.
- Aizsākt rotaļu.
- Aizsākt ķildu.
- Aizsākt jaunu vālu.
- Tēvs ar dēlu aizsākuši garāku sarunu.
- Aizsākt darbu.
- Viņa izdziedāja dziesmiņu vienreiz un aizsāka atkal no gala.
- ..[stāsts] ir labi aizsākts, bet palicis bez nobeiguma.
- ..no rītiem agri lampu gaismā aizsākām mācības un vakaros pie lampas beidzām.
- Zigis nebija daudz skolojies, viņš nebija pat aizsācis vidusskolu..
- Jau aizsākti priekšdarbi.. ceha būvei.
2.Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam – literatūrā, mākslā, zinātnē).
PiemēriLatviešu dzejā trioletu aizsācis J. Alunāns..
- Latviešu dzejā trioletu aizsācis J. Alunāns..
- ..[Pēteris Sarķis] latviešu literatūrā aizsāk agrīno kritizētāju reālismu..
- ..pēdējos gados.. [rakstnieks] aizsāk latviešu daiļliteratūrā jaunu tēmu par pilsētas speciālistu ieplūšanu laukos..
3.Iesākt (ko) lietot.
PiemēriAizsākām jaunu ievārījuma burku.
- Aizsākām jaunu ievārījuma burku.
- ..atstājuši pilnos traukus tik tikko aizsāktus, visi jau steidzās celties [dejai].
Avoti: 1. sējums