patiesi
patiesi [paˈtiesi] part.
Lieto, lai norādītu, uz (kā) patiesumu, pilnīgu atbilstību īstenībai. Patiešām.
PiemēriSaimnieks, kambarī gulēdams, manīja, ka pa istabas augšu kāds staigā. Viņš sāka klausīties. Jā, patiesi, viens iet..
- Saimnieks, kambarī gulēdams, manīja, ka pa istabas augšu kāds staigā. Viņš sāka klausīties. Jā, patiesi, viens iet..
- «Ceļas migla. Būs lietus.» Jūra patiesi garoja kā pirts sestdienā.
- «Jūs uz ilgu laiku?» - «Nē, neilgu.» - «Tad es zinu, kas jūs esat.» - «Patiesi?» novaicāju, iekšēji pat satrūkdamies.
Avoti: 6-1. sējums