atvilgt
atvilgt -vilgstu, -vilgsti, -vilgst, pag. -vilgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izšuvušu).
PiemēriTā jau tie [āboli] uz rīta pusi, kad kāti rasā atvilguši, veļas zemē, smagi nobūkšķēdami ...
- Tā jau tie [āboli] uz rīta pusi, kad kāti rasā atvilguši, veļas zemē, smagi nobūkšķēdami ...
- Jau pirms launaga jākrauj vezumi, pie vakara siens atvilgs, un tad..tam varēja pierasties vecās nelāga īpašības.
- Tas [vējš] šņākuļoja un raustīja aiz loga vecos vītolus, skaidrodams atvilgušās zemes izgarojumu pieblīvēto gaisu.
2.parasti 3. pers.; pareti Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu).
Piemēri..sals neatvilga, bet vēl pieņēmās spalgumā.
- ..sals neatvilga, bet vēl pieņēmās spalgumā.
- Pašās marta beigās laiks atmetās atkal uz ziemas pusi... Kādā [marta] naktī atgriezās sals un uzbruka atvilgušajai zemei. Ūdeņu pietūkušie sniegi pārvilkās ar ledus gāli..
- pārn. Stīvie locekļi ejot sāk tā kā atvilgt. Pirksti gan vēl sastinguši un nejēdz aizmetināt vaļā atsprukušo mēteļa pogu.
3.pareti Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa. Atmaigt.
PiemēriMarta [pēc sarunas ar māti] bija atvilgusi un tikusi gaišāka.
- Marta [pēc sarunas ar māti] bija atvilgusi un tikusi gaišāka.
- Un [Kaija] nomana tūliņ, ka viņa uzmanība nepaliek neievērota. Kundze tā kā atvilgst un sāk šo to izvaicāt.
Stabili vārdu savienojumiSirds atvilgst.
- Sirds atvilgst idioma — Saka, ja cilvēks atbrīvojas no negatīva psihiska stāvokļa.
3.1.Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
Piemēri..[virsnieka] acīs niknums it kā atlaižas - sejas panti atvilgst, ap lūpām paplašinās tāds kā smaids..
- ..[virsnieka] acīs niknums it kā atlaižas - sejas panti atvilgst, ap lūpām paplašinās tāds kā smaids..
Avoti: 1. sējums