nāciens
nāciens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → nākt1.
PiemēriNāciens pa pļavu.
- Nāciens pa pļavu.
- Nāciens gar upi.
- Nāciens no skolas uz māju.
- Nāciens pret kalnu.
- Nāciena iemesls.
- Elza sastapa Pakalnus.. šķūnī, kur tie krāva ievesto labību. Apsveicinājusies un parunājusies, viņa izteica sava nāciena nolūku.
- Gārša sākumā pasmaidīja, tad, priecādamās, ka nāciens nav bijis veltīgs, smējās sirsnīgi un ilgi.
- Naktī ieejot kūtī, redzam, ka lopi ir nomodā. Dabiski, var iedomāties, ka tie uzmodušies no mūsu nāciena. Bet tā nav.
2.Nākšanas, kustības veids, arī virziens.
PiemēriLēns nāciens.
- Lēns nāciens.
- Straujš nāciens.
- Ziemciete bija sasarkusi no ātrā nāciena un strauji elpoja..
- Pēdējo reizi viņa atnāca tikai uz pusstundu. Ejot prom, viņa ilgi stāvēja pie durvīm, un Arnim šķita, ka arī Noru ir nomocījuši šie slepenie nācieni.
3.Daudzu cilvēku organizēta nākšana noteiktā virzienā ar noteiktu mērķi (piemēram, svētkos, svinīgos gadījumos). Gājiens (3).
PiemēriNāk ukraiņi un krievi, Un armēnis nāk drošs, Un Rīgu slavā ievij To nāciens uzvarošs.
- Nāk ukraiņi un krievi, Un armēnis nāk drošs, Un Rīgu slavā ievij To nāciens uzvarošs.
4.Secīga (kā) izraisīšanās, izveidošanās (parasti psihē).
PiemēriIlona pasniedzās pēc slēdža un iededza gaismu, viņa saprata, ka pašreiz aizmigt tā kā tā nevarēs. Ciemos nāca aina pēc ainas no aizvadītās dzīves, un viņa bija bezspēcīga aizkavēt vai pārtraukt šo nebeidzamo nācienu.
- Ilona pasniedzās pēc slēdža un iededza gaismu, viņa saprata, ka pašreiz aizmigt tā kā tā nevarēs. Ciemos nāca aina pēc ainas no aizvadītās dzīves, un viņa bija bezspēcīga aizkavēt vai pārtraukt šo nebeidzamo nācienu.
Avoti: 5. sējums