dzirksts
dzirksts dzirksts, dsk. ģen. dzirkšu, s.
1.Dzirkstele.
PiemēriStāvus gaisā, spēcīgi rūkdamas, šāvās ugunsgrēka liesmas, bārstīdamas apkārt apdegušus koku gabalus un kvēlošas dzirkstis.
- Stāvus gaisā, spēcīgi rūkdamas, šāvās ugunsgrēka liesmas, bārstīdamas apkārt apdegušus koku gabalus un kvēlošas dzirkstis.
- ..Daudz dzirkstis dzisīs, Pirms liesma degs..
- Ir zila nakts, un vēji dzirkstis nes, Pie ugunskura it neviens vēl nedus..
1.1.pārn. Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
PiemēriPalūkojos uz to pusi, un pēkšņi cauri augumam izjoņo sveloša pārsteiguma dzirksts.
- Palūkojos uz to pusi, un pēkšņi cauri augumam izjoņo sveloša pārsteiguma dzirksts.
- Spīta dzirksti pelēkajās acīs bija izdzēsis nogurums.
- ..tikai retais mežsargs, kam īsta mednieka dzirksts asinīs, pēc katra svaiga sniguma, neviena nemudināts, jau mazā gaismiņā skrēja ar slēpēm šķērsām un aplīk [apkārt] savai apgaitai, vilku pēdas meklēdams..
Avoti: 2. sējums