Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
renstele
renstele -es, dsk. ģen. -ļu, s.; sar.
Noteka (parasti ielas malā).
PiemēriUz trotuāriem piesaulē kūst; pa jumtu renēm ūdens plūst skanēdams un straumītēm skrien pāri renstelēs.
  • Uz trotuāriem piesaulē kūst; pa jumtu renēm ūdens plūst skanēdams un straumītēm skrien pāri renstelēs.
  • Lietus pieņemas spēkā, rensteles brāzmainos gāzienus vairs nespēj uztvert..
  • Bērni ar skolas somām, pa krēslu gar renstelēm klumburodami, ievēro viņu.
Avoti: 6-2. sējums