Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
paklinte
paklinte -es, dsk. ģen. -šu, s.
Vieta zem klints. Vieta pie klints pakājes.
PiemēriStāvēt paklinte.
  • Stāvēt paklinte.
  • Un ir skrējušas tās [upes] tur, zemzeme, Tur, tumšajās un noslēpumainajās paklintēs.
Avoti: 6-1. sējums