glāzīte
glāzīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Dem. → glāze.
2.Neliela glāze, no kuras dzer stiprus alkoholiskus dzērienus.
PiemēriViņš piepilda ar dzeltenu dzērienu abas tievās glāzītes un paceļ savējo pret mani.
2.1.Šāda glāze kopā ar tās saturu.
PiemēriŠad un tad, it īpaši pie degvīna glāzītes, Tenis joprojām sapņoja, ka tēlos Hamletu..
2.2.Šādas glāzes saturs.
PiemēriPrecību māte piesēdās galda galā un izdzēra savu glāzīti.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)sēdēt pie glāzītes (retāk pie glāzes). Glāzītē (arī glāzē) noslīkt.
Avoti: 3. sējums