lūka
lūka -as, s.
1.Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
PiemēriPagraba lūka.
- Pagraba lūka.
- Jumta lūka.
- Bēniņu lūka.
- Dūmu izlaižamā lūka.
- Šaujamā lūka.
- Milicijas pilnvarotais.. ielūkojās vaļējā lūkā, kas veda zem grīdas ierīkotajā pagrabā.
- Krāsnī virs velves uzlikti laukakmeņi, kuriem pa īpašu lūku uzlēja ūdeni..
- Preces [viduslaiku noliktavā].. novietoja attiecīgajā stāvā caur fasādē ierīkotām lūkām.
1.1.Durvis (piemēram, kuģim, lidaparātam).
PiemēriPulksten astoņos attaisīja lūkas. Strādnieki sakāpa kuģa tilpnēs..
- Pulksten astoņos attaisīja lūkas. Strādnieki sakāpa kuģa tilpnēs..
- Aleksejs Ļeonovs pirmo reizi kosmonautikas vēsturē lidojuma laikā bija atvēris kosmosa kuģa lūku un izgājis kosmosā.
1.2.Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
PiemēriGaisma [telpā] ieplūda pa atvērto klāja lūku, no kuras lejā veda šauras kāpnes.
- Gaisma [telpā] ieplūda pa atvērto klāja lūku, no kuras lejā veda šauras kāpnes.
- Uz [kuģa] klāja parādās trimeris [kurtuves strādnieks], atver ventilatora lūku, izvelk no mašīntelpas spaini ar šlagu un ieber to jūrā.
Avoti: 4. sējums