lūkot
lūkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Censties (ko darīt, īstenot).
PiemēriZaldāti, lūkodami iesilt, vēcināja rokas ap pleciem, locījās, dauzīja kājas uz zemes..
1.1.Mēģināt (ko darīt).
PiemēriZēns lūkojas pretim [sievietei] kā vilcēns, gudrodams, ko atcirst, ja tā, svešā, lūkotu bārties.
2.Meklēt, arī ņemt (ko vajadzīgu, nepieciešamu).
Piemēri..Alkšņi zied! Alkšņi zied! ..Bērniem laiks agrīnās skābenes lūkot.
2.1.Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
Piemēri«Vai tev, dēls, nebūtu jāsāk lūkot sievu?»
3.Skatīt, skatīties.
PiemēriCaur spiedzošajām harmonikas skaņām padzirduši kliedzienus, dejotāji no istabas gala skrēja lūkot, ko te plēš.
3.1.Skatot, skatoties pārbaudīt.
PiemēriKad ar Lejas Jāni gājām pa pļavām uz upi murdu lūkot, nevarēja ir pieci soļi uz priekšu redzēt..
4.Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
Piemēri..Matilde aizgāja lūkot pusdienas.
Avoti: 4. sējums