lūks
lūks -a, v.
Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
PiemēriPlēst lūkus.
- Plēst lūkus.
- Lūku pinums.
- Mērcēts lūks.
- Ievu lūks.
- Galiņš gulēja izstiepies,.. roka turēja uz vēdera puspītu vīzi, blakus attīts lūku ritenis.
- Kāds iedod bikses nātnas Un baltu lūku vīzes..
- Acošanā un potēšanā lieto rafijas lūkus, taču ļoti labi ir arī liepu lūki.
Stabili vārdu savienojumiMīksts kā lūks. Nostrādāties kā lūkam.
- Mīksts kā lūks idioma — sar. Ļoti noguris, piekusis.
- Nostrādāties kā lūkam idioma — Ļoti nostrādāties.
- Piedzerties kā lūkam idioma — sar. Ļoti piedzerties.
- Pilns kā lūks (arī mārks, zeķe, mākonis) idioma — sar. Ļoti apreibis, piedzēries.
Avoti: 4. sējums