brūte
brūte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.novec. Līgava.
Piemēri«Kas tad te?» viņš izsaucās.. «Precības, draugs - precības,» Vanags atbildēja un rādīja.. uz saderināto pāri. «..brūtgāns - tur brūte ...»
Stabili vārdu savienojumiBrūtes māsa. Brūtes pāris.
2.sar. Mīļākā.
PiemēriTālu no mājām, nevienas pazīstamas acs neuzraudzīti, vīri sāka palaidņot. Gandrīz katram bija pa brūtei.
Avoti: 2. sējums